eLatvija Sen Sen atpakaļ

Day 1,197, 11:19 Published in Latvia Latvia by University of Latvia




Sveiciens visiem!

University of Latvia ir izdevis šo rakstu ,lai informētu par agrākiem notikumiem eLatvijā. Šajā rakstā ir publicēti linki uz rakstiem par eLatviju ,kas notika agrāk. eLatvijas vēsture ir jāzin katram eLatvietim , tāpēc iesakām jums izlasīt.
Priekšvēsture

Šajā rakstā:
-2007. gada 20. novembris bija diena, kad eRepublik beidzās Beta testēšana un sākās publiskā Beta versija. Tā bija Jaunās pasaules 0. diena
-Neviens latvietis nekad nav kļuvis par valsts prezidentu pirms eLatvijas izveidošanas. Tomēr vairāki ir iekļuvuši dažādu valstu kongresos


Pirmais diktators

Šajā rakstā:
-2008. gada nogalē administrācija nosauca milzīgu sarakstu ar valstīm, kuras ir plānots iekļaut spēlē tuvākajā laikā. Tās tikšot pievienotas pa vienai.
-Drīz pēc vēlēšanām tika pieņemts lēmums dibināt savu partiju un ievēlēt Latvijas pagaidu diktatoru

Prezidents Maaris

Šajā rakstā:
-Pēc prognozējamā zaudējuma kongresa vēlēšanās nākamais lielais notikums bija prezidenta vēlēšanas 5. maijā.
-Tika piedāvāts arī variants veikt diversiju. Tiktu imitēts gan PEACE, gan ATLANTIS TO ,bet tas tika noraidīts.




Somi nāk

Šajā rakstā:
-Pēc Maara pirmā termiņa bija jāizraugās jauns prezidenta kandidāts, jo Maaris nolēma otrreiz nekandidēt uz šo augsto posteni. Kandidātus nolēma meklēt starp ministriem
-Namejs tika nobanots ,jo veidoja viltus kontus ,lai iegūtu līdzekļus valstij.
-Maskavā sākās partizānu karš. Pie veiksmīga iznākuma Maskava tiktu krieviem, bet Latgale — latviešiem




Būvēsim slimnīcu

Šajā rakstā:
-Viens no tā laika kolorītākajiem personāžiem, uzņēmuma “Rushmore Mountain” īpašnieks kursis publiski ierosina iegūt vismaz vienu slimnīcu Latvijai.
-Pēc nedēļas kursis paziņo, ka tiek veiktas sarunas ar slimnīcu izgatavotājiem, tomēr viņi par latiem neko nevēlas pārdot, savukārt ekonomikas ministrs un prezidents — pirkt.
-kursis nolēma neturpināt savu līdzšinējo darbu un aizgāja no valsts politiskās skatuves.



Baigais mēnesis

Šajā rakstā:
-Somu karagājiens bija ātrs un latvieši pat nevarēja pretoties. Jau 11. jūnijā no Latvijas pāri bija palikuši tikai divi novadi
-Ja Zemgali somi vēlējās paturēt, tad Latgali viņi bija gatavi atdot ar noteikumu, ka partizānu karu apmaksā Latvija un tiek parakstīts miera līgums
-Valsts vadītājs pamet posteni dēļ strīda ar skazi.




Impīčments

Šajā rakstā:
-Straujā demogrāfiskā sprādziena rezultātā saites un informācija par eRepublik drīz bija pieejama vadošajos Latvijas spēļu portālos un vairākās citās mājaslapās.
-Neilgi pēc vēlēšanu noslēguma eLatvijā dzīvojošo skaits pārsniedza eSomijas iedzīvotāju skaitu




Pārmaiņas

Šajā rakstā:
-simis bija pārāk neaktīvs, lai varētu turpmāk pildīt aizsardzības ministra pienākumus, tādēļ tika izsludināts atklāts konkurss uz šo posteni.
-Par jauno aizsardzības ministru kļuva VL_JD, tomēr oficiāla paziņojuma no prezidenta puses par to nebija.
-Armija iedalās : Zemesardzē un Profesionālā armijā




Krāpniecība

Šajā rakstā:
-Tolaik kongress būtībā veica vien divas funkcijas: pārskaitīja naudu uz CBoL vai arī ražoja naudu. Līdz ar to radās krāpniecība.
-Kā vienmēr pēc šādiem notikumiem, sākās vainīgo meklēšana. Tā kā Arnolds bija LDP pārstāvis un LDP bija Red.Fox partija, tolaik lielākā partija NDP izmantoja iespēju, lai šajā situācijā par vainīgo nosauktu tieši viņu




Jauni laiki

Šajā rakstā:
-Pirms vēlēšanām Nameisis sev uzstādīja mērķus. Galvenās piecas lietas, kas viņam bija jāpaveic, bija jauno spēlētāju iesaiste, Satversmes izveide.....
-Pilsoņi tika aicināti ziedot valstij, lai tā varētu atvērt slimnīcu uzņēmumu. Bija tādi, kas ziedoja mazas, pat simboliskas summas ,bet bija tādi ,kas ziedoja par 40 zelta stieņus.





Jautrība politikā

Šajā rakstā:
-Nameisis uzvar vēlēšanās iegūstot visas balsis.
-Armija turpina attīstību un tiek publicēta informācija par armijas apgādi. Nameisis to nosauc par vērienīgāko projektu valsts vēsturē.
-Nameisis atbild uz jautājumiem






Liels paldies SpeedKing un Jezups von der Vucins ,ja patika raksts nobalso.

Jūsu izglītības ministrs
Qwnat