Join the new world

Labdien!

Šodien Izglītības ministrija piedāvā atsvaidzināt atmiņu par militāras dabas jautājumiem, kas pēdējā laikā aktualizējušies sakarā ar Latvijas un ABC manevriem tuvējā apkārtnē. Ceru, ka šis raksts noderēs gan jauniem, gan veciem e–republikāņiem!

---

Robeža – uzbrukumam ir nepieciešama robeža ar potenciālo agresijas upuri.

Reālajā dzīvē pasaule ir sadalīta valstīs, starp kurām ir robežas. Arī eRepublikā pastāv valstis, tomēr robežas ir piesaistītas reģioniem. Tādējādi, lai noskaidrotu, kas ar ko robežojas, ir jāapskata valstij piederošo reģionu profili.

Vienkāršākais veids ir iegriezties mājaslapā — eserbia. Varam arī ielūkoties valsts ‘society’ sadaļā, kur apakšā ir doti visi tai piederošie reģioni. Tālāk atrodam vajadzīgo reģionu un piefiksējam tā robežas. Ja vāji orientējamies e–ģeogrāfijā, tad pielietojam karti, kur arī var nokļūt uz reģionu profiliem.

Spēles mehānika neļauj ne kongresam, ne prezidentam uzsākt uzbrukumu pret valsti, ar kuru nav robeža. Attiecīgi robežu jautājums ir būtisks situācijās, kad teorētiski tiek apspriesti kara plāni, jo e–ģeogrāfija nereti atšķiras no reālās dzīves ģeogrāfijas. Viens spilgts piemērs ir Vidzeme, kas reālajā dzīvē robežojas ar Krieviju, kamēr spēlē tai uz austrumiem ir robeža tikai ar Latgali.

Kara uzsākšana – uzsākt karadarbību var divos veidos, pirmkārt, pasludinot kādu valsti par Natural Enemy, otrkārt, piesakot karu.

Natural Enemy (NE) var ierosināt gan prezidents, gan kongress. Tā apstiprināšanai ir nepieciešamas lielais vairākums, respektīvi, 66% atbalsts no tiem, kas ir piedalījušies balsojumā. Katrai valstij var būt tikai viens Natural Enemy, kuru var nomainīt vai atcelt tikai reizi 7 dienās, tomēr līdzko zūd robeža ir iespējams izvēlēties jaunu Natural Enemy. Šādam kara pieteikumam ir virkne priekšrocību, piemēram, par to nav jāmaksā, tiek doti 10% bonuss pie sitiena u.c. labumi.

Kara pieteikumu ierosina tikai prezidents. Šeit gan pietiek ar to, ka kongresa vairākums nobalso pozitīvi par šādu likumprojektu. Lielākais mīnuss droši vien ir tajā, ka ir jāmaksā 200 zelta gabali + 10% reizināts ar uzbrucējvalsts pilsoņu, kas sasnieguši 5. līmeni, skaitu. Tāpēc šo paņēmienu mūsdienās praktiski neizmanto.

[Uzbrukuma] iniciatīva – ar šo vārdu saprotu to, kuram no oponentiem ir dots gājiens, iespēja uzbrukt. Princips pēc būtības ir pat ļoti vienkāršs, proti, iniciatīva pieder valstij, kamēr tā uzvar kaujās. Līdzko valsts zaudē kauju, tā iniciatīva (iespēja) uzbrukt tiek dota pretiniecei.

• Ja kara uzsākšanai tiek izmantots Natural Enemy likumprojekts, tad iniciatīva piederēs tai valstij, kura pirmā savā kongresā to apstiprinās. Iniciatīva ilgst 24 stundas, kuru laikā prezidents var izvēlēties, kad un kur uzbrukt. Ja prezidents noteiktajā termiņā neuzsāk uzbrukumu, tad notiek automātiskais uzbrukums, kādam no pretinieces reģioniem.

• Ja karš ir pieteikts maksājot zeltu, tad tieši tāpat iniciatīva tiek dota uz 24 stundām, tomēr pēc šī perioda beigām nenotiks automātiskais uzbrukums. Iniciatīva pāries pretiniekam.

Karš bez Natural Enemy vai kara pieteikuma likumprojekta – uzbrukums nozīmē kara atvēršanu abām iesaistītajām valstīm.

Valsts, kas pēc atsista uzbrukuma iegūst iniciatīvu, var iet uzbrukumā un tai nav nepieciešams ne Natural Enemy, ne arī kara pieteikuma likumprojekts pret otru valsti. Nesen šī nianses samulsināja atsevišķus e–politikāņus, kuri nesaprata kā krievi var mums uzbrukt bez likumprojekta kongresā, respektīvi, mūsu uzbrukums dotu krieviem šādu iespēju, ja iniciatīva pārietu viņu rokās.

Kara norise – līdzko starp divām valstīm sākas karš, sadaļā ‘wars’ parādās abu valstu konflikts, kurā var apskatīts, kad tas ir sācies, kauju rezultātus utt.

Divu valstu karā nevar notikt divas vai vairākas paralēlas kaujas. Attiecīgi shēma ir tāda, ka valsts, ja tai ir iniciatīva, var uzbrukt tikai vienam reģionam. Ja tā uzvar, tad tā atkal 24 stundu periodā var uzbrukt nākamajam reģionam utt. Otra valsts tikmēr aizstāvas. Ja tai izdodas uzvarēt aizstāvības kaujā, tad tā iegūst uzbrukuma iniciatīvu un 24 stundu periodā var doties pretuzbrukumā, respektīvi, valstis mainās lomām.

Jāpiebilst, ka divas valstis nevar vienlaicīgi uzbrukt vienam un tam pašam reģioniem. Tāpat nevar uzbrukt reģionam, kurā norisinās pretošanās kauja (RW).

Pretošanās kauja (Resistance Wars, RW) – okupētajos reģionos 10 cilvēki, kas atrodas okupētajā reģionā un saziedo katrs pa 1000 vietējās (okupētās) nacionālās valūtas vienības, var uzsākt RW, lai atbrīvotu šo reģionu no okupācijas. Šādu kauju var uzsākt tikai 24 stundas pēc reģiona okupācijas. Pret vienu okupantvalsti vienlaicīgi var uzsākt tikai vienu RW kauju.

Nesenās izmaiņas gan atviegloja RW rīkošana, gan padarīja šo pasākumu manāmi interesantāku, jo tagad visi RW iesācēji saņem medaļa kopā ar 5 zelta gabaliem.

RW rīkošanas būtiskais pluss slēpjas tajā, ka kauja norisinās starp okupētājvalsti un pretošanās spēkiem. Tātad nedarbojas MPP līgumi, kas spēlē būtisku lomu parastā karā. No tā seko tas, ka pretinieks var izmantot RW, lai ar mazākiem līdzekļiem sakautu pretinieku, kura uzbrukumā būtisku lomu spēlē MPP. Tāpat RW tiek izmantots, lai bloķētu uzbrukumus, jo, kamēr norisinās Resistance War, reģionam nevar uzbrukt. Vēl viens variants ir okupēto reģionu atbrīvošana, lai zaudētu robežu ar valsti, kas kongresā izvirzījusi likumprojektu par Natural Enemy vai jau uzbrūk.

Divpusējā alianse (alliance, novecojušā variantā Mutual Protection Pact, MPP) – militāra alianse starp divām valstīm.

Ierosina prezidents un apstiprina kongress ar vienkāršu vairākumu. Katrai no valstīm MPP izmaksā 10 000 nacionālās valūtas vienības. Darbojas 30 dienas. Var tikt pārjaunots jebkurā brīdī uz vēl 30 dienām. Līdzko valsts uzbrūk vai saņem triecienu no citas valsts, tā aktivizējas visi šo valstu divpusējie līgumi, kas ļauj karavīriem piedalīties otras valsts militārajos konfliktos, ja vien tie atrodas attiecīgās valsts teritorijā. Svarīgs aspekts ir tas, ka uzbrukums nozīmē to, ka uzbrucēja zaudēs MPP līgumus, kas ir abu valstu divpusējo līgumu paketē. Tādējādi reģionu apmaiņa vai iziešana caur draudzīgu valsti ir stipri apgrūtināta, jo parasti starp tām ir parakstīti divpusējie līgumi.

Visus vienas valsts MPP līgumus un to termiņus var apskatīties valsts profila 'military' sadaļā.

Starpvalstu alianses – valstu kopums, kas apvienojas kopēju militāro mērķu sasniegšanai. Baltijas valstis kopā veido ABC aliansi, kas draudzējas ar ONE, bet mūsu pretinieki ietilpst EDEN un Terra aliansēs. Protams, dažādu valstu apvienošanās notiekas uz kopēju mērķu pamata, tomēr ne vienmēr tie var it visur sakrist. Tāpēc būtiski ir meklēt kompromisus un rēķināties ar citu valstu interesēm.

Miera noslēgšana – valsts prezidents var ierosināt kongresā balsojumu par miera noslēgšanu. Šāds likumprojekts nevar izbeigt tiešu karu starp divām valstīm, tomēr ar tā palīdzību var izstāties no kariem, kuros valsts piedalās kā sabiedrotā caur MPP. Turklāt prezidents var pieprasīt noteiktas kontribūcijas zeltā.

Okupācija – visu valsts reģionu zaudēšana. Būtiskākais zaudējums ir kongresa vēlēšanas, kas nevar notikt bez neviena valsts reģiona. Prezidents gan var tikt ievēlēts vēlēšanās pat okupācijas apstākļos. Par plusu var uzskatīt to, ka tiek aizvērti visi tiešie kari pret pretiniekiem. Attiecīgi pretinieks zaudē NE, valsts reģionus var atgūt RW kaujās, kas reizē neatver jaunu karu pret okupētājvalsti.
_______________________________________
* Ja esi tik tikko reģistrējies, ielūkojies pamācībā 'Pirmās divas dienas eRepublikā'.
* Sperot pirmos soļus kaujas laukā vispirms izlasi rakstu 'Pirmie soļi kaujas laukā!'.
* eLatvijas irc čats – http://tinyurl.com/3wo8fhq

/Jūsu Izglītības ministrija (18.08.2011.)